Taču blakus universitātes ziemeļu vārtiem (jeb, faktiski aiz universitātes teritorijas) atrodas vēl pazīstamāks tūrisma objekts - Nanputuo templis - paliels buddistu templis. Es pats no tā neko īpaši daudz nesaprotu, bet templis ir iespaidīgs. Tā priekšā ir dīķi ar lotosiem un citi dīķi ar bruņurupučiem.
Tāpat tempļa priekšā ir arī iespaidīgas nojumes un akmens torņi.
Pašā templī ir daudz dažādu statuju - gan koka, gan metāla.
Ir arī ceremoniju zāle, kur norisinās kaut kāda man nesaprotama darbība.
Un arī speciāla zāle ceļojošo mūku uzņemšanai - tur viens tāds kāreiz gaidīja, viņa tūrisma mugursoma stāvēja pie zāles durvīm.
Ir pilns arī ar svecīšu, dūmu kociņu un dedzināmo papīru pārdevējiem
Taču man, personīgi, vislielāko iespaidu atstāja kalns aiz tempļa. No apakšas skatoties kalns nav diez ko iespaidīgs - vairākas akmenī kaltas taciņa vijās augša kalnā starp kokiem un akmeņu kalniem.
Taču drīz vien turpinot kāpienu iespaids sāk rasties. Takas ir labi izveidotas - dažbrīd kāpjot pa plašām kāpnēm, dažbrīd gandrīz vai spraucoties starp lielajiem akmeņiem. Takas visu laiku šķērsoja, apvienojas un sadalās, tāpec var izvēlēties savu ceļu augšup.
Īpaši drosmīgie var arī noiet no iemītās takas un izmēģināt savus spēkus un veiklību kāpjot kalnā pa akmeņiem un kokiem, kas nav nogludināti par celiņu.
Kalna sākumā ir vairākas nišas ar simtiem un pat tūkstošiem mazu statuju. Dažas no tām ir tieši uz takas, bet uz citām ved celiņu atzari, kas pie tām nišām arī beidzas.
Ātri vien augstums kļūst ievērojams. Kāpjot augstāk par pilsētas debesskrāpjiem sāk jau palikt grūtāk.
Vienā no pagriezieniem es jau biju pamatīgi piekusis un mazliet pat izmisis, kad izdzirdēju mierīgu un pozitīvu flautas melodiju. Dažas minūtes pasēdēju tur pat, atvilku elpu, paklausījos flautu, izbaudīju skatu. Lejā no kalna nāca pāris rietumnieku, kas uzsmaidīja man kā radiniekam un uzmundrināja - vairs jau neesot tālu. Tā nu es devos augstāk.
Patiešām atlika vien kalna trešdaļa un drīz vien man pavērās lielisks skats uz Xiamen Universitātes daļu un apkārt esošajiem kalniem.
Kalna augšā varēja nopirkt ko dzeramu vai ēdamu arī.
Kā parasti ceļš lejā bija daudz vieglāks un raitāks. Arī es lejā kāpjot pamanīju kādu rietumnieku un uzmundrināju kāpšanai. Kalna otrā pusē esot botāniskais muzejs, taču lietus atkal pieņēmās spēkā. Tempļa vārtos GPS rādīja 23 metrus virs jūras līmeņa. Kalna virsotnē - 196. Ļoti labs vingrinājums kājām un plaušām. Teorētiski par tempļa apmeklējumu laikam bija kaut kas kaut kur jāsamaksā, taču es tā arī nesapratu kur un kā, tāpēc izgāju vien tā pat un tā vietā naudiņu noziedoju flautistam.
P.S. Šovakar tāds mazāks apraksts un vairāk fotogrāfiju, taču rīt ceru to izpirkt uzsākot stāstījumu par Hong Kongu ;)