Esmu mazliet paceļojis pa pasauli un esmu redzējis vairākas sistēmas sabiedriskā transporta apmaksai un katru reizi atgriežoties Latvijā un Rīgā mani pārņem tāds mikslis ar sajūtām, kurā ir iespraucies gan optimisms par to, ka mums ir bezkontakta e-talonu sistēma, gan bezcerīgums par to cik tizli tā ir pie mums realizēa salīdzinot ar to kāda ir pasaules labakā prakse un kā tas vispār varētu ideālā izskatīties.
Tāpēc es aprakstīšu ideālu - kā e-talona sistēma varētu izskatīties un darboties, ja pie tās realizācijas pieietu ar mērķi izveidot patiešām labāko un ērtāko sistēmu pasaulē. Par iedvesmu pārsvarā jāpateicas Londonas Oyster, Hong Kongas Octopus un Tokijas Pasmo un Suica sistēmām.
Ļaujiet man prezentēt Latvijas contactless maksājumu sistēmu - Lasis
Galvenā atšķirība no e-talona un galvenā ideja, ko jāpārņem no augstāk minētajām sistēmām ir tā, ka kartēs tiek glabātas nevis biļetes, bet gan nauda un biļetes, jeb tiesības lietot sabiedrisko transportu tiek pirktas par šo naudu biļetes reģistrācijas brīdī. Tas ļauj realizēt ļoti svarīgu niansi - biļetēm var būt dažāda cena! Un tad paturpinot šo domu tālāk - tām vairs nav noteikti būtu jābūt transporta biļetēm!
Tipiskais lietošanas piemērs:
Tūrists atbrauc uz Latviju un lidostā iegādājas Lasis karti par 15€. Šajā kartē jau ir 10€ naudas iekšā, pārējie 5€ ir depozīts par fizisko karti.
Tūrists iekāpj 22. autobusā pieiet pie braucienu reģistrātora ar Lasis simbolu (lasi no lata monētas) uz kura ekāna rādās brauciena cena - 0.6 un nopīkstina karti, reģistrātors viņam parāza zaļo gaismu un divus ciparus: -0.6 un 9.4, kas ir cik tika noņemts no kartes un kartes atlikums.
Atbraucot centrā tūrists redz uz McDonalds durvīm Lasis sistēmas simbolu ienāk tajā un pasūta čīzburgeri, pie kasses ir pieslēgts aparāts, kas strādā ar kasses aparātu identiski kā kredīt karšu terminālis un pēc pasūtījuma pieņemšanas uz šī aparātiņa parādās pirkuma summa. Pieliekot pie aparātiņa Lasis karti atskan tas pats pazīstamais pīkstiens, parādās zaļā gaismiņa un uz ekrāna atkal parādās pirkuma summa (ar mīnus zīmi) un naudas atlikums kartē.
Braucot tālāk ar mikroautobusu uz Jūrmalu tūrists nosauc šoferim savu gala mērķi un šoferis pārslēdz mikroautobusa reģistrātoru uz vinu no iepriekš definētajām četrām cenām, kas tad parādās reģistrātora ekrānā un pieliekot karti ir tas pats process - pīkstiens, zaļā lampiņa, noņemtā summa, atlikums.
Atgriežoties Rīgā ar vilcienu parādās jauns maksājuma veids - distances maksājums. Iekāpjot Dubultu stacijā uz perona tūrists pieliek Lasis karti pie iekāpšanas termināla, kas nopīkst, parāda zaļo gaismu, bet summu vietā parāda tikai ziņu, ka tūristam ir atļauts braukt ar vilcienu, izkāpjot savā gala pieturā tūrists pieliek Lasis karti pie izkāpšanas termināla un tajā brīdi arī tiek parādīta galējā ceļojuma izmaksa (kas ir atkarīga tikai no attāluma starp gala pieturām, tūrists var pārsēsties citā vilcienā, atgriezties pieturu atpakaļ, ...) un kartes atlikums.
Šeit parādās vairākas niances. Ja kartē izrādās pārāk maz naudas konkrētā brauciena apmaksai, tad kartes bilance var aiziet mīnusā līdz pat -5€ (kartes depozīta apjoms) un šo karti nāksies papildināt pirms to varēs atkal jebkam lietot. Ja kāds "aizmirst" reģistrēt karti izejot no stacijas, tad nākošreiz, kad šī karte tiks izmantota, pirms paša pirkuma veikšanas no tās tiks noskaitīta "soda nauda", kas būs atkarīga no iekāpšanas stacijas un būs prinicpā vienāda ar dārkāko braucienu, kas no šīs stacijas ir iespējams. Kontrolei tad vajadzēs tikai parbaudīt vai cilvekiem ar Laisis kartēm ir piereģistrēta ieeja sistēmā un viss. Braukāšanu sistēmā visticamāk vajadzēs arī ierobežot laikā, piemēram, ja nav piereģistrēta izeja 6 stundu laikā, tad kontrolei parādītos, ka šī vairs nav derīga biļete un izejot vēlāk jebkurā stacijā tiks vienalga noņemta "soda nauda". Vēl viena niance ir, ka ienākot un pēc stundas izejot no tās pašas stacijas arī būtu jānoņem kaut kāda maksa par minimālo braucienu.
Iestādēs vai situācijās, kur lielam cilveku skaitam ir ātri jāmaskā vienāda naudas summa, piemēram, pusdienu piedāvājumos restorānos, dzērienu automātos, koncertu ieejas biļešu pārdošanā, daudzstāvu stāvvietas apmaksā, maksas ceļa izmantošanas apmaksā, vingrošanas zales vai baseina ieejā ... varētu tikt novietoti reģistrātori ar fiskētu cenu, kas varētu strādāt bez citu iekārtu starpniecības processā un ātri apstrādāt standarta maksājumus.
Papildināt karti varētu visās vietās kur pašlaik var papildināt zilos e-talonus: kioskos, pasta nodaļās, RS automātos, ...Tās arī varētu identificēt ar laša logo, tikai iekrāsotu, piemēram zaļā krāsā, lai atškirtu vietas, kur var naudu kartē ielikt, no vietām, kur var naudu no kartes iztērēt.
Parastā karte fiziski izskatītos līdzīgi kā tagad izskatās zilie e-taloni (ar vai bez personalizacijas, līdzīgi kā tagad), bet cilvēku ērtībai nepersonalizētā karte varētu būt izveidota arī atslēgu piekariņa, telefona uzlīmes vai citās formās.
Atgriežot atpakaļ karti tūrists varēs saņemt atpakaļ savu 5€ depozītu plus atlikušo naudu kartē. Bieži vien tādās sistēmās tiek noteikts sods, piemēram 2€, ja karte tiek atgriezta mazāk nekā 6 mēnešus pēc tās izdošanas jo realistiski kartes nevar pārdot atkal - tas būtu pamatīgu higiēnas problēmu perēklis. Atgrieztās kartes jāiznīcina un jāveido jaunas. Tāpēc nav vēlams, lai cilveki tās mainītu pārāk bieži.
Ņemot vērā informāciju par iepriekšējiem darījumiem, pakalpojumu sniedzēji varētu automātiski dod atlaides biežajiem lietotājiem. Viens piemērs ir viegls veids kā pilnīgi automātiski aizvietot mēnešbiļešu konceptu - laikā bāzēti tērēšanas limiti. Ja Rīgas sabiedriskajā transportā viena brauciena cena ir 0.6€, dienas biļetes cena ir 3 braucienu cenā, nedēļas biļetes cena ir 15 braucienu cenā, bet mēnešbiļetes cena ir 60 braucienu cenā, tad var izveidot vienkāršu programmiņu Rīgas Satiksmes reģistrātoros, kas analizētu pieliktās Lasis kartes pirkumu vēsturi tieši ar Rīgas Satiksmi un samazinātu biļetes cenu līdz nullei, ja šī karte jau ir nopirkusi (par pilnu cenu) 3 braucienus pēdējo 24 stundu laikā vai 15 braucienus pēdējo 7 dienu laikā vai 60 braucienus pēdējā mēneša laikā. Tādā veidā mēnešbiļetes cilvekiem vairs nekad nebūs jāpērk - visiem vienkārši būs jāņem Lasis kartes un jāreģistrē katru braucienu un viņi automātiski maksās minimāli efektīvo summu, ko viņi būtu samaksājuši, ja būtu perfekti zinājusi tieši cik braucienu viņi nākotnē nobrauks. Tas sekmēs braukšanu ar sabiedrisko transportu, jo cilvekiem nebūs jādomā un jāparedz vai viņi nākošā mēneša laikā nobrauks pietiekoši daudz reizes, lai tā biļete atmaksātos - viņi varēs vienārši braukt pārliecībā, ka viņi nepārmaksās.
Faktiski šādai sistēmai vairs nav īpaša sakara ar Rīgas Satiksmi - to būtu jāveido neatkarīgam uzņēmumam no kura visi pakalpojumu sniedzēji šo pakalpojumu pērk maksājot, piemēram 1% no visiem darījumiem, līdzīgi kā kredītkaršu apstrādē. Tokijas piemērs rāda, ka faktiski ir iespējams noteikt komunikāciju standartu un ļaut kartes, automātus un reģistrātorus tirgot diviem neatkarīgiem uzņēmējiem ja abas kartes var brīvi gan papildināt, gan lietot ar abu firmu termināliem. Tas gan varētu būt mazliet par sarežģītu, tāpēc Latvijas mērogiem būtu labāk, ja to veiktu viena valsts vai bezpeļnas kompānija.
Kartē būtu ierakstīts pensionāra, studenta, skolēna vai represētā vai maznodrošinātā statuss un tad visi pakalpojumu sniedzēji varētu to izmantot lai automātiski piešķirtu atbilstošās atlaides pēc vēlēšanās. Ja RAPLM to atbalsta, tad kartē varētu būt arī pieraksta pašvaldības indentifikātors, lai arī uz tā bāzes varētu piešķirt kaut kādas atlaides.
Skolēniem šāda karte varētu pilnībā aizvietot maku - uz kartes būtu skolēna info un fotogrāfija padarot to grūtāk nozogamu un kartē varētu būt ierakstīti arī tēriņu limiti dažādām pirkumu kategorijām, piemēram, 3€ dienā sabiedriskajā transportā, 3€ dienā skolas ēdnīcā, 1€ dienā visur citur (lai nevar nopirkt našķus par pusdienu naudu).
Izmantojot standarta NFC tehnoloģiju karšu atlikumu un pilnu darījumu vēsturi varētu apskatīt ar jebkuru ar NFC aprīkotu viedtālrunu uzstādot atbilstošu programmu. Līdzīgi caur šādu telefona programmu vecāki varētu uzstādīt tēriņu limitus savu atvašu kartēm un tas aizslēgt limitu izmaiņas ar paroli.
Citu pilsētu sabiedriskais transports viegli varētu ieviest šis kartes, jo karte vairs nav piesieta Rīgas biļešu cenai - katrā pilsētā var būt sava cena, savas mēnešbiļetes un savas atlaides un to visu varētu lietot ar vienu un to pašu karti.
Lai šo utopiju realizētu vajag izdarīt tikai dažas lietas:
Vai tas ir reāli? Teorētiski - jā! Sādas sistēmas strādā citu pasaulē un ļoti veiksmīgi. Praktiski - vai pie mums būs griba pārtaisīt kaut ko ejošu tā, lai tas strādātu patiešam pareizi un ļautu daudz plašāku pielietojumu ārpus tās sfēras, kas pašlaik to veido? Mani māc nopietnas šaubas vai mums ir pietiekoši vizionāri cilvēki un pietiekoši politiskās gribas lai ko tādu novestu līdz realitātei.
Domas?
Edit: Starp citu izskatās, ka kāds Rīgas Satiksmē šajā virzienā domā taču atkal absurdā kārtā cilvēkam ir jāiet un jāstāv rindā klientu apkalpošanas centrā un jāraksta kaut kāds iesniegums, lai varētu sākt šo funkciju lietot. Kāpēc šo funkciju nevarēja vienkārši ieslēgt visiem esošajiem zilajiem e-taloniem? Ja tur ir jāapstiprina lietošanas noteikumi, tad to varētu likt izdarīt pirmo reizi papildinot un miers. Kāpēc e-maciņu nevar lietot biļešu iegādei transportos un mikriņos? Kāpēc vispār nepersonalizēto e-talonu nepārdod Narvesenā un Statoilā blakus dzeltenajiem e-taloniem? Kādam kaut kā Rīgas Satiksmē acīmredzami pietrūkst.