Ķīna 7 - Hong Konga vienā dienā, rīts

Honk Kongas apmeklējums bija viens no galvenajiem šī ceļojuma mērķiem. No Xiamen tikt uz Hong Kong var 3 veidos - ar lidmašīnu, ar vilcienu vai ar autobusu. Ar lidmašīnu es lidošu uz Hong Kongu ceļojuma beigās, taču tas ir gan dārgs, gan arī garlaicīgs ceļošanas veids, tāpēc šim braucienam meklēju ko citu. Tipiski Ķīnā vilciens būtu bijusi laba izvēle, taču ne šajā gadījumā. Ātrvilciena līnija no Xiamen uz Hong Kongas pusi vēl nav pabeigta, līdz ar to pašreizējais veids kā nokļūt no Xiamen uz Hong Kongu ietver sevī 2-3 dažādus vilcienus ar pārsēšanos Guangzhou un aizņem vismas 14 stundas. Savukārt nakts autobusi, kas brauc pa tiešo no Xiamen uz Hong Kongu (vai uz Shenzhou) aizņem tikai 8 stundas. Tā nu es izlēmu braukt ar autobusu.

Laura plānoja man pievienoties un tā jau dienas vidū mēs devāmies uz Xiamen Hubin South autobusu staciju, lai nopirktu biļetes. Pēc neilgas meklēšanas autoosta tika arī atrasta, taču kassiere man paziņoja, ka biļetes uz Hong Kongu šodienai vairs nav un piedāvāja biļetes uz Shenzen. Tas radīja zināmas problēmas - es nebiju pilnīgi pārliecināts par to cik viegli būs tikt no Shenzen uz Hong Kongu un cik viegli būs pēc tam tikt atpakaļ uz Xiamen, kas bija pietiekoši kritiski, jo Laurai bija noteikti jābūt darbā tās dienas vakarā kurā mēs plānojām atgriezties. Bruņojies ar vēl divu citu autoostu adresēm es metos pilsētas satiksmē, lai uzzinātu vai varbūt tajās ir biļetes uz Hong Kong. Pagāja divas stundas kamēr es tiku uz pārējām divām stacījām un arī tajās man pateica, ka biļešu uz Hong Kongu vairāk nav. Es atgriezos uz Hubin South staciju. Tā kā man jau pietika piedzīvojumu ar Ķīnas satiksmes sistēmu un es negribēju apdraudēt Lauras darbu, mēs nolēmām, ka šo riskantāko maršrutu braukšu es viens pats. Skatoties atpakaļ ir skaidrs, ka šīs lēmums nebija pareizs - ceļojums izrādījās vieglāks nekā es biju baidījies, taču tobrīd es to nevarēju droši zināt.

Tā nu es viens pats devos iekšā vienā no pēdējiem nakts autobusiem no Xiamen uz Shenzen. Pirmais pārsteigums bija jau tas, ka šis bija īsts guļamautobuss par kuru eksistenci es pat nebiju iepriekš dzirdējis. Autobusā nebija neviena sēdekļa - to vietā ir izvietotas gultas. Divos stāvos un trīs rindās. Tādā veidā tur kur parastajā autobusā sēž 12 cilvēki, šajā autobusā varēja 6 cilvēki apgulties. Aizmugurē gulošā kājas paslīd apakšā zem priekšā guļošā galvas atbalsta. Katram ir drošības siksna, spilvens un sega. Autobusa aizmugurē ir tolete. Gan šeit, gan ķīniešu vilcienā ar ko braucu agrāk tolete bija jau mums neierastā veidolā - caurums grīdā un divas vietas kājām, nekāda poda, labākajā gadījumā ir poga noskalošanai. Autobusā ieejot vajadzēja novilkt āras apavus, bet pie toletes stāvēja gumijas čības, lai kājas nenosmērētu tur iekšā.

Sakot kustību autobuss "iepriecināja" mani vēlreiz - tas aizbrauca uz abām autoostām kur es pa dienu biju aizskrējis un uzņēma tur vēl pasažierus. Izrādās šajā gadījumā visas autoostas bija saistītas un pārdeva biļetes uz tiem pašiem autobusiem un mana skraidīšana pa pilsētu bija pilnīgi lieka. Aiz loga strauji kļuva tumšs un es iekārtojos gulēšanai. Kaut kādā veidā iespiežoties formā, piespiežot savu somu pie sienas ar kājām un ietinoties izdalītajā segā man izdevās iemigt diezgan viegli un pamodos es jau tuvojoties galapunktam.

Galapunkts izrādījās mikroskopiska autoosta Shenzen stūrī, netālu no viena no robežpunktiem. Pirms doties tālāk, es gribēju būt pārliecināts, ka tikšu atpakaļ. Pulkstenis rādīja pusseši no rīta, bet autoostas kases vēl bija slēgtas. Nācās mazliet pagaidīt. Par laimi pirmā kasiere parādījās drīz pēc sešiem no rīta, es bez īpašām problēmām (paldies Google Translate Android programmai) nopirku biļeti uz pēdējo autobusu atpakaļ uz Xiamen uz nākošās dienas vakaru. Tad, kad tas bija izdarīts es varēju ķert taksi un doties uz robežu.

Šeit es mazliet nolaidu luni - lai arī taksists saprata "Hong Kong" un googles iztulkoto "border crossing", tomēr es nepateicu precīzi uz kuru robežpunktu es gribu, lai viņš mani aizved. Tāpēc tā vietā lai aizvestu mani uz tuvumā esošo Louhu dzelzceļa stacijas robežpunktu vai pat uz Lok Ma Chau / Futian dzelzceļa stacijas robežpunktu viņš mani aizveda uz Futian autobusu un automašīnu robežpunktu. Es, diemžēl starpību starp tiem nezināju. Starpība šeit ir tāda, ka tā vietā, lai vienkārši noietu starp divām dzelzceļa stacijām pa gājēju tuneli, šajā robežpunktā starp Ķīnas un Hong Kongas robežu ir jābrauc ar autobusu. Ja tev nav autobusa vai sava auto, tad jāmaksā 10 HK$ (1 €) par sabiedrisko shuttle bus. Es ilgi nedomādams sekoju tik cilvēku massām. Tāpēc nebija īpaši liels pārsteigums, kad pēc abu robežu šķērsošanas pēdējais shuttle bus izmeta mani ... autobusu pieturā ar kaudzīti ar vietējiem minibusiem.

Tas pavisam nebija manā plānā, tāpēc es padevos impulsam "throw money at the problem" un paņēmu taksi uz "tuvāko MTR staciju", kas izrādījās tā pati Lok Ma Chau dzelzceļa stacija. Taksist bija mazliet nopīcis, kad es viņam iedevu 20 yuan nevis 20 HK$ (lai arī yuan ir par ~20% dārgāki). Man atlika vien tikt iekšā MTR stacijā pa sānu ieeju, iemaldīties pa employee-only koridoriem, atrast liftu ar "departure hall" un "arrival hall" stāviem, saprast, ka "departure" un "arrival" te ir domāts no un uz Hong Kongu un doties uz "arrival hall", lai es varētu "depart" uz centra pusi :D

MTR ir Hong Kong metro sistēma, kas ārpus centra brauc virs zemes, staigā bieži, brauc ātri un uzticami. Kamēr es biju Hong Kongā es pirku individuālās biļetes attiecīgajos biļešu automātos par skaidru naudu. Process ir vienkāršs - pieej pie automāta, nospied uz to staciju, kurā plāno izkāpt un ieliec prasīto naudas summu. Katrai staciju kombinācijai ir sava cena - jo tālāk atrodas gala stacija no sākuma stacijas, jo dārgāk maksās brauciens. Lētākie braucieni var maksāt zem 5 HK$ (0.5 €), bet ceļojumi no robežas līdz centram var maksās pat 40 HK$ (4 €). Turklāt cena ir atkarīga tieši no ģeogrāfiskā attāluma starp pieturām, piemēram, brauciens starp Mong Kok un Kowloon stacijām maksā tikai 4 HK$, jo tās fiziski atrodas diezgan tuvu viena no otras, lai arī lai tur nokļūtu ar metro nākas lietot 2 dažadas līnijas nobraucot kopā 9 stacijas, bet izkāpt Mei Foo (kas ir viena no šīm 9 starp-stacijām) maksātu jau 5.9 HK$.

Hong Kongā ir spēcīgāks ekvivalents mūsu e-talonam - kaut kas līdzīgāks Londonas Oyster, to sauc par Octopus. Iegādāties to var jebkurā MTR stacija par 150 HD$ (15€), cenā ir iekļauts 100 HK$ sākuma kredīts un 50 HK$ drošības depozīts, ko atgriež nododot karti atpakaļ. Es ļoti, ļoti iesaku iegādāties Octopus visiem Hong Kongas viesim, ja tur ir plānots būt vairāk par pusi dienas. Octopus nav tikai vilcienu biļete. Tā kā Octopus glabājas nauda, ar to var samaksāt par visiem transporta veidiem Hong Kongā: vilcieniem, autobusiem, mikriņiem, tramvajiem un pat prāmjiem. Turklāt Octopus Hong Kongā ir kļuvis tik populārs, ka ar to var norēķināties arī ielas dzērienu automātos un pat daudzos restorānos un veikaliņos. Ar Octopus maksājot transporta biļetes ir mazliet lētākas, turklāt nav jāuztraucas par atlikumu (ko, piemēram autobusos, var arī neizdot).

Jau ceļā no robežas uz Central es pa vilciena logiem guvu pirmos Hong Kongas iespaidus - kalni ar bieziem mežiem starp kuriem ik pa laikam parādās "ciemati" ar 50 stāvu dzīvojamo māju puduriem. Pusceļā meži beidzās un sākās pati pilsēta. Tur jau vijās mikslis no jaunajām augstceltnēm un vecām daudz zemākām ēkām, kas bieži vien bija tikai 8-9 stāvus augstas. Neskatoties uz brīvdienu (es tur ierados Lieldienu pirmdienā) dzīvība kūsāja visapkārt, lai arī nesteidzīgā tempā.

Jau uzreiz bija pamanāma rūpe par tūristiem - katrā MTR staicjā bija viegli atrodamas divu tipu kartes: kopējā MTR karte, kas parāda ne tikai stacijas un līnijas, bet arī parāda interesantākos tūrisma objektus uz katras līnijas; un šīs stacijas karte kurā ir redzama tieša stacija apkārtne, kurā vietā iziet kura stacijas izeja, kur ir tūristiem interesantie objekti tieša stacijas apkārtnē (arī restorāni, viesnīcas, publiskās toletes, ...).

Tā ka es ierados Hong Kongā sev pavisam netipiskā agrā rīta stundā un viesnīcā tik varēju ne agrāk par pēcpusdienu, es ieplānoju sekot Hong Kong in a day plānam, vismaz sākotnēji. Tā nu es devos pastaigā no Central MTR stacijas uz prāmju piestātni numur 6, lai ātri un bez problēmām iekāptu prāmī uz Mui Wo.

Prāmis šūpojās vēja sadzītajos viļņos un nesteidzoties devās no Hong Kong salas uz blakus esošo Lantau salu. Jau pēc pārdesmit minūtēm lielpilsētas torņi pazuda no skata un visapkārt bija tīra un neskarta daba - jūra, saliņas tajā, kalni, meži, pludmales. Laiku pa laikam garām paslīdēja dažādas citas laivas, kuģi un jahtas. Pie horizonta varēja redzēt lielo kuģu rindas, kas gaidīja savu kārtu pietauvoties kādā no Hong Kongas ostām. Taču tiešā tuvumā dominēja meži.

Mui Wo izskatās un sajūtās kā vietējo zvejnieku un tirgotāju ciemats. Šī bija viena no tām retajām vietām Hong Kongā, kur gan rietumnieciskā, gan ķīniešu ietekme bija minimāla un izpaudās tas, ko es varu pieņemt par vietējo noskaņu. Kā ieteikts ceļvedī es pagāju pāris ielas nostāk no ostas un atradu nelielu ēdnīcu, kas bija pilna ar vietējajiem, lai apēstu vietējās brokastis. Par ~20 HK$ es krietni pabrokastoju ar olmaizi, makaronu buljonu ar šķiņķa šķēlītēm un vietējo rīta uzmundrinājumu - vienādās devās: kafija, tēja, piens un cukurs. Vismaz likās, ka cukurs arī ir vienādā devā - pat man, kam patīk 3 karotes cukura rīta kafijā, bija mazliet par saldu. Mazliet savādas brokastis, bet sasodīti garšīgas, no draudzīga personāla mājīgā ēdnīcas atmosfērā.

Turpinot ieteikto maršrutu sēdos iekšā Lantau autobusā numur 2 uz tūristu ciematiņu. Šis autobuss brauc gar visu Lantau dienvidu krastu, apmet loku ap Shek Pik rezervuāru un tad kāpj kalnos līdz pat Ngong Ping salas viducī. Gar visu dienvidu piekrasti ir mazi ciematiņi ar 1-2 stāvu privātmājām gan labā izskata, gan arī nolaistā stāvoklī. Tas viss ļoti atgādina Jūrmalu, ja tā būtu iespiesta starp okeānu un kalniem.

Paturam atmiņā šo rezervuāra sūkņu staciju un to punktiņu kalnā nākošajā bildē.

Autobuss strauji kāpj kalnā un pēc diezga ilga brauciena apstājas Ngong Ping. Šī ir ļoti tūristīga vieta un arī tam labs iemesls - te ir ļoti smuks buddistu templis

un paskatoties vēl augstāk kalnā, 210 pakāpienu uz augšu ir redzams šis brīnums:

Tā ir 34 metrus augsta un 250 tonnas smaga buddas statuja kalna galā, kuras iekšienē ir muzejs un veģetāriešu restorāns :)

Ah un tur tālēs zilajās var redzēt rezervuāru un tā krastā to sūkņu staciju, ko mēs redzejām agrāk.

Skati apkārt ir vienkārši fantastiski - apkārt ir kalni un meži ar visdažādākajiem kokiem. Ja kājās ir par daudz spēka var pat uzkāpt salas augstākajā kalnā Lantau Peak pa Wisdom Trail, kas sākas tieši aiz tempļa. Dabas cienītāji var viegli pavadīt vairākas dienas staigājot pa dažādām taciņām uz šīs salas vien.