Ķīna 8 - Hong Konga vienā dienā, pēcpusdiena

Ngong Ping ir tūrisma ciematiņš ar templi, Buddas statuju kalnā, kaudzīti pārtikas iestādījumu un kaudzīti ar tūristu veikaliem un ēstuvēm. Tajā var nonākt divos veidos - ar autobusu, piemēram no Mui Wo, kā es tur atbraucu, vai arī ar gaisa troses vagoniņu no Tung Chung (kur ir arī MTR stacija). Turpinot uzsākto Hong Kong in a day maršrutu es devos pirkt biļeti uz gaisa tramvaju uz Tung Chung.

Cena nav maza - gandrīz 100 HK$ (10 €) un 150 HK$ par vienvirziena braucienu parastajā kabīnē vai kabīnē ar stikla grīdu. Es nevaru gluži noformulēt, kas bija tam par iemeslu, taču šis gandrīz pusstundu ilgais brauciens man ir palicis atmiņā kā visbrīnišķīgākā un vispārsteidzošākā lieta, ko es jebkad esmu darījis. Iespējams, ka mana sajūsma par Hong Kongu un Lantau salu vienkārši auga un auga jau kopš es tur ierados un ar katru soli šajā ceļojumā pieauga vēl mazliet un tad tieši šī brauciena gaitā sasniedza to augstāko punktu. Iespējams, ka fantastiskie kalni, meži, ūdenskritumi un takas vienkārši tik ļoti pārspēja manas pašas optimistiskākās cerības, ka tas izpaudās kā eiforijai līdzīgs stāvoklis. Iespējams, ka uzbrauciens ar autobusu no jūras līmeņa līdz 400 metru augstumam un tad ar gaisa tramvaju līdz 570 metriem un tad atpakaļ uz jūras līmeni tropu mežu ieskāvumā izspēlēja labu spēli ar manām smadzenēm. Bet esmu pārliecināts par vienu lietu - šī ir tā pieredze, ko es ieteiktu izbaudīt ikvienam. Šī ir tā pieredze kuras dēļ ir vērts aizbraukt uz Hong Kongu. Un (atšķirībā no manis) paņemt kristāla kabīni.

Un pārveļoties pāri brauciena augstākajam punktam papildus kalniem, tropiskajiem mežiem, aizām un ūdenskritumiem pārādās tālumā tāds nolīdzināts laukumiņš uz jūras un otrā pusē neliels puduris ar mājiņām kalnu nogāzē. Tikai ieskatoties ciešāk perspektīvas sajūta pēkšņi nostājas savā vietā un tu saproti, ka patiesībā tas laukumiņš ir gigantiskā Hong Kongas lidosta, bet tās mazās mājas patiesībā ir 50-70 stāvu dzīvojamie debesskrāpji.

Virzienā no Ngong Ping uz Tung Chung ap 11tiem dienā rindas nebija nemaz - es vispār tiku 8 vietīgajā kabīnē viens pats. Savukārt ierodoties Tung Chung galā es redzēju pamatīgo rindu, kas gaidīja uz braucienu otrā virzienā - tie, kas bija jau tuvu braukšanai esot stāvējuši gandrīz 2 stundas jau. Pa to laiku mierīgi var aizbraukt ar metro uz Central, ar prāmīti uz Mui Wo un ar autobusu augšā ;)

Tālāk es ar MTR devos uz Tsim Sha Tsui - tā ir pēdējā metro stacija Kowloon (kontinenta) pusē pirms metro pa tuneli pabrauc zem līča, lai nonāktu uz pašas Hong Kong salas. Man bija citi plāni - vispirms es devos uz krastmalu, lai redzētu un nobildētu Hong Kong salas panorāmu no Kowloon krastmalas puses.

Lūk arī pati panorāma:

Tur pat arī atradās aziātu kino zvaigžņu iela, kas man īpaši neaizrāva, jo es viņus īpaši nezinu, izņemot Bruce Lee un tamlīdzīgos. Un tur pat blakus bija arī vairāki muzeji, kurus es nolēmu neapmeklēt lai vairāk laika paliktu apskatīt pašu pilsētu. Man paveicās - visu nedēļu pirms manas ierašanās Hong Kongā lija lietus, bet tieši šajā dienā lietus nebija ne piles. Bija smagi lietus mākoņi virs galvas, bija dūmaka gaisā, bet lietus kā tāda nebija. Aizskrienot uz priekšu lietus reāli atsākās jau kad es devos atpakaļ uz robežas pusi otrajā dienā.

Nākošais tūrisma objekts manā sarakstā bija Star Ferry - īpašās prāmju laiviņas, kas jau gadu desmitiem kursē starp Kowloon un Hong Kong pārvadājot pasažierus. Šis prāmītis ir lēts (4 HK$, 0.4€), bet mazliet lēnāks par metro. Izskats gana autentisks.

Pēc tik agra sākuma es jau biju mazliet nokusis un devos meklēt savu viesnīcu. Viesnīca atrodas divas metro pieturas no Central tāpēc es gāju kājām. Iešana kājām Hong Kongā ir ļoti savdabīga. Šī ir ļoti, ļoti blīva pilsēta. Tajā dzīvo ļoti daudz cilvēku. Tāpēc ar vienkāršām ietvēm gar ielas malām te nepietiek. Bieži vien tādu vienkārši nav, jo nepietiek vietas. Ietvju vietā ir sarežģīta sapiņķerēta daudzlīmeņu ietvju, galeriju un caureju sistēma, kas bieži vien ir pilnībā atrauta no ielām. Atrast pareizo ceļu šajā labirintā ir daudz grūtāk kā gribētos. Īpaši sarežģī situāciju tas, ka bieži vien gājēju ceļi sākas vai beidzas vai iet cauri vienkāršajām ofisa ēkām, kuras no ārpuses nav nekādi atzīmētas. Tā lai pārietu pāri ielai vienā vietā vajadzēja iet iekšā viesnīcas ēkā, izmantot labo eskalātoru, paiet uz priekšu pa koridoru un tikai tad priekšā parādījās norādes, ka šeit var tikt pāri. Turklāt visi šie ceļi ir atvērti arī nakts vidū. Ir diezgan savādi vienos naktī soļot caur ieņēmumu dienesta priekštelpai.

Pēc iečekošanās, lieku mantu nomešanas un ātras dušas es sapratu, ka tomēr esmu nāvīgi noguris un ieturēju pāris stundu diendusu. Ap sešiem vakarā es jau atkal biju spirgts un žiperīgs un devos meklēt jaunus piedzīvojumus. Nākošais uzdevums bija atrast Anthony Bourdain izreklamēto Piggie Grill ēstuvi. Es devos meklēt šo iestādījumu netālu no Sham Shui Po MTR stacijas.

Tā jau ir Kowloon tirgošanās zonas ārējā mala, kur spilgtās gaismas pamazām nomainās ar tumšākiem dzīvojamajiem rajoniem. Es kādu laiku pamaldījos trijās priedēs taču beigās atradu to vietu uz kuru mani nosūtīja Google, taču atklājās, ka tur esošais iestādījums ir slēgts. Noskumis es devos atpakaļ uz Sham Shui Po staciju cerot tur atrast bezmaksas metro WiFi un sameklēt vēl kādu leģendāru vietu, bet pa ceļam atpakaļ, uz lielākas blakus ielas, pilnīgi nejaušām es pamanīju neaizmirstamo logotipu - sivēnu ar piena pudeli. Es biju atradis to vietu uz kuru Piggie Grill bija pārcēlies! Tad nu es izbaudīju visu svarīgāko - es pasūtīju cūciņu uz rīsiem un pīli. Katrs ēdiens bija ar savu mērci. Garša bija vienkārši fantastiska. Tā super kraukšķīgā ādiņa, plānie un saldie zemādas tauki un pati gaļa, kas vienkārši kūst uz mēles. Principā vienam cilvēkam ar vienu no tiem diviem ēdieniem vajadzētu pietikt. Viņi maksāja 30 un 40 HK$ (3€ un 4€). Es biju pieēdies un svētlaimē.

Pēc ātras pastaigas caur ārējā tirgus gabaliem ap Sham Shui Po MTR staciju es devos uz Kowloon MTR staciju. Mans mērķis bija novērošanas platforma Sky100 torņa augšā. No Kowloon MTR stacijas es iegāju tieši lielveikalā iekšā un ... apmaldījos. Elements ir ļoti liels lielveikals ar ļoti prestīžiem veikaliem. Viens no ši lielveikala zariem bija piebāzts ar tādiem veikaliem kā Prada, Gucci, Cartier, De Beers, Burberry, Rolex, Tiffany, LOUIS VUITTON un daudz citu. Pie katra veikala durvīm stāveja apsargi un nelaida iekšā tādus salašņas kā mani pat lai tik paskatītos uz neesošajām cenu birkām. Tikai kad es beidzot izmaldījos cauri lielveikalam līdz pareizajai vietai izrādījās, ka pēdējie cilveki SKY100 skatu platformā tiek ielaisti tikai 19:30 - jau bja par vēlu.

Man nacās iet ārā uz samierināties at skatu uz naksnīgo Hong Kong no zemes. Kad es to biju jau sabildējis es devos meklēt veidu kā es varētu atkal tikt uz Star Ferry. Taču te atkal manā ceļā nostājās interesantā Hong Kong pilsētstruktūra. Izejot no Elements lielveikala es nonācu kaut kādā interesantā rajonā no kura bija praktiski neiespējami atrast izeju. Man visapkārt bija 70 stāvu dzīvojamās mājas, katrai no tām bija ar žogu apjozta teritorija ar ievērojamu apsardzi pie katriem vārtiem. Teritorijas sakļāvās cieši un starp tām nebija kur iziet. Sargi man māja uz pavisam pretejo pusi kur es gribēju tikt. Izskatījās, ka man būs jāapiet viss rajons, lai tiktu līdz prāmim. Tas nebija to vērts, es sekoju dažiem vietējajiem, kas izgāja no tām apsargājamajām mājām un devās iekšā metro.

Tā es nonācu atpakaļ Hong Kong pusē. Man vēl bija laiks un tāpēc es devos uz The Peak. Man par brīnumu taksisti gluži nesaprata kad es viņiem prasīju aizvest uz The Peak tramvaja apakšējo galapunktu tāpēc nācās vien meklēt to pašam. Tas nebija īpaši viegli - tas ir gabals no Central, turklāt augša kalnā pamatīgu gabalu. Turklāt, ja šajā vietā izdomā vispirms uzkāpt kalnā un pēc tam iet pa kreisi uz Peak Tram pusi, tad notiks tāds pats aplauziens kā man, jo tur vienkārši nevar tajā augstumā iziet - vai nu jākāpj vēl augstāk, vai arī jānokāpj uz leju līdz Central līmenim un tad atkal jākāpj augšā tik pa citām trepēm.

Bet pēc pamatīgas staigāšanas es tomēr atradu The Peak Tram un nopirku pilno biļeti turp un atpakaļ ar visu novērošanas platformas apmeklējumu (80 HK$, 8 €). The Peak Tram ir fantastiski savāds. Iedomājamies vecu koka tramvaju. Tagad uzliekam to uz 45 grādu nogāzes. Noliecam krēslus un izveidojam iedobes grīdā, lai cilvēki vispār varētu nostāvēt un nosēdēt tādā leņķī. Rezultāts ir sirreāls - tu sēdi un brauc, tev liekas, ka tramvajs visu laiku nežēlīgi paatrinās, lai arī tā nav. Bet paskatoties ārā pa logu škiet, ka visa pasaule ir nošķiebusies. Automašīnas stāvvietās stāv uz slīpas grīdas un nez kāpēc neripo prom.

Pēc ne pārāk ilga brauciena nonākam kalnā augšā. The Peak. Tramvjas izkrauj visus tādā kā torņveida suvenīru veikaliņā ar kādiem 6 stāviem ar suvenīriem, restorāniem un citiem tourist trap. Bet pats jautrākais ir pašā torņa augšā - novērošanas platforma. No šejienes paveras klasiski fantastiskais skats uz Hong Kong un arī uz Kowloon.

Pie manis pienāca arī viena francūziete un palūdza viņu nobildēt. Lai kā es arī nepūlētos, man neizdevās atkārtot vietējo fotomākslinieku efektu kad fokusā ir gan cilvēks, gan arī Hong Kongas panorāma neskatoties uz to, ka ir nakts. Tur acīmredzot vajag mazliet citādu lēcu, statīvu un mazliet citus uzstādījumus uz ārējās zibspuldzes. Bet vismaz man ir šī bilde.

Sākumā negaidīt, bet patiesībā loģiski ir tas, ka lejā no kalna Peak tramvajs brauc atpakaļgaitā un cilvēki sēž ar muguru uz priekšu, jo ja to kaut kā apgrieztu, tad cilvēki vienkārši kristu uz priekšu ārā no sēdekļiem. Atpakaļceļā tramvajs arī piestāja pāris pieturās pa ceļam un uzņēma dažus vietējos kalna iedzīvotājus. Atpakaļ uz viesnīcu es jau gāju pa pavisam naksnīgo Hong Kongu vēlreiz maldoties pa mistiskajiem gājēju ceļiem.

Tā bija mans vienas dienas maršruts Hong Kongā. Un tas bija fantastisks. Protams, ka es apskatīju tikai pāris procentus no tā, kas ir tur skatām un izbaudāms, taču es vienas dienas laikā izbaudīju tik daudz, ka manī radās stingra pārliecība par nepieciešamību tur vēl atgriezties. Uz nedēļu, vai divām, vai vairāk ...