Ķīna 11 - franču izklaides ar japānisko

Priekš manis neierastā publiskas atklātības momentā savas viesnīcas liftā iepazinos ar trīs frančiem. Precīzāk ar diviem frančiem un vienu francūzieti. Esot pietiekoši dziļā Ķīnā rodas pārsteidzoši spēcīga solidaritātes sajūta ar jebkuru sastapto rietumnieku - pilnīgi nepazīstami cilvēki sveicinās uz ielas tāpat kā paziņas Rīgā. To es novēroju tikai Xiamen un tikai tālāk no tūristu centriem. Kā tikko tu esi vietā kur viegli sastapt vairāk kā vienu rietumnieku dienā tā šī sajūta maģiskā kārtā pazūd. Tā lūk braucot liftā mēs sasveicinājāmies un francūži turpināja savā starpā runāties. Man kā franču valodas nezinātājam tas izklausījās aptuveni šādi:

1: sfjafjoesfosaj af saf s ffjspaf sf sefsf sf sef sahf sj fxfheu?
2: fjapfjs fs s spsfjsf ssa fisjfmw[ fatigue, spofka[ s fs[fse p s esorers ps.
1: q0eqq qeqe da[paado e sfesfe KTV adadged vw?
2: Ok, dsa cscs ersf scade!

Šajā brīdī es saliku kopā savas lingvista un detektīva spējas kopā un uzdevu jautājumu: "Redz kā ko darīt, tad viņs ir noguris, bet uz karaoke (KTV) bāru aiziet gan var, ne?" Tas francūžus ļoti sasmīdināja - es biju uzminējis sarunas saturu arī nemākot valodu :) Pietika vien ar intonāciju un trīs atpazītiem vārdiem: fatique - angļu valodā šis vārds ir aizgūts no franču valodas un nozīmē "nogurums", Ok - to jau visi zina un KTV - āzijā ārkārtīgi populārs karaoke bāra stils, kuru reklāmas Ķīnas lielajās pilsētās ir redzamas biežāk nekā pie mums laimētavas. Tā nu mēs pasmējāmies, iepazināmies un viņi uzaicināja viņiem piebiedroties uz KTV. No šāda piedāvājuma nedrīkst atteikties.

KTV ir liels biznesss. Ļoti liels. Daži KTV iestādījumu aizņem visu ēku, citi okupē kādas ēkas visu stāvu. Ir divu veidu KTV - tīrais KTV un KTV ar izklaides elementiem. Šajā kontekstā izklaides elementi ir meitenes, par atsevišķu samaksu. Krustojumā pie mūsu viesnīcas varēja viegli redzēt vismaz 6 lielas KTV izkārtnes. Mēs izvēlējāmies vienu no mazākajām tīrā KTV vietām jo tā vienkārši bija tuvāk.

Ienākot iekšā bija lifts ar vienu pogu, kas uznesa mūs kādā 8tajā vai 9tajā stāvā. Liftam atveroties priekšā jau bija sagaidīšanas komiteja - 6 meitenes stāvēja V burta formā un aplaudēja sagaidot mūs kā rok zvaigznes. Es pieņemu, ka priekšnamā vai lift bija kameras, kas ļauj viņām sagatavoties, lai nav visu dienu tur jāstāv aplaudējot. Blakus bija arī puisis, kas ar izskolotu žestu pavadīja mūs cauri krāšņajiem koridoriem uz recepciju.

Tur (izpalīdzot ar žestiem un kalkulatoru) mēs veiksmīgi noīrējām KTV istabiņu uz pāris stundām. Istabiņā bija dīvāns, galdiņš, liels televizors, spēcīga skaņas sistēma, kontroles pults un divi mikrofoni un vēl mazas durtiņas uz privātu toleti.

Istabiņā ar pogu ir izsaucams viesmīlis, kas piegādā dzērienus. Gan par istabiņas īri, gan par dzērieniem, gan par laika pagarināšanu ir jāmaksā uzreiz - viņi pat neies pēc dzēriena pirms nav samaksāts. Istabiņas ir ar lielisku skaņas izolāciju - tikai pie pilnīga klusuma istabiņā var dzirdēt, ka blakus istabiņās kaut kas tiek spēlēts, lai arī uzstādītais skaļums audio sistēmā ir gandrīz apdullinoši skaļš. Tā sajūta ir mazliet izolējoša - šīs iestādes ir paredzētas izklaidei savā kompānijā, normālā darbības gaitā dažādu kompāniju viesi var viens otru redzēt tikai ejot iekšā vai ārā no iestādījuma. Higiēnas līmenis ir japānisks - viss spīd un laistās, mikrofoni ir hermētiski iepakoti sākumā un vēl viņiem ir papīra cepurītes.

Mums radās pamatīgas problēmas ar karaoke kontroles sistēmu - vispirms tā kārās augšā un nācās saukt viesmīli, kas to restartēja atverot noslēptu paneli un izslēdzot un tad ieslēdzot istabiņas korķus. Divreiz 5 minūšu laikā. Tad mēs nevarējām trast veidu kā pārskatīt izpildītājus jebkādā secībā, kas liktos atpazīstama rietumniekam. Cik noprotu izpildītāji bija sasortēti pēc tā kā sortējas tie ķīniešu hieroglifi ar kuriem viņi ķīniski rakstās. Plus vēl 90% izpildītāju nosaukumu bija ar hieroglifiem. Tas mazliet apgrūtināja dziedamu dziesmu izvēli.

Es pārņēmu eksperimentēšanu ar kontroles sistēmu un pēc dažu minūšu eksperimentēšanu randomā bakstot pogas ar ķīniešu simboliem (jo pārslēgt uz angļu valodu šo sistēmu vienkārši nebija iespējams - nav paredzēts) es atradu tādu meklēšanas logu, kas ne tikai ļāva kaut ko ievadīt, bet arī ļāva ievadīt latīņu burtus un meklēja gan izpildītājos, gan dziesmu nosaukumos. Ballīte varēja sākties!

Alus maksāja ap 18 yuan (~1.5 Ls) un bija tīri garšīgs.

Pēc dažām dziesmām un pirmā alus sagribējās vēl, taču radās negaidīta problēma - mēs gluži nevarējām atcerēties labu dziedamu dziesmu nosaukumus un lielākā daļa ko mēs varējām atcerēties sistēmā vienkārši nebija. Piemēram no Queen tur bija daudz dziesmu - veselas 4: Bohemian Rhapsody, Bicycle, We Will Rock You un Radio Ga-Ga. Skaudrāka izvēle bija no Rolling Stones dziesmām - tikai Shine a Light. No The Beatles vispār nebija nekā. Toties bija Barbie Girl. Mēs vienkārši mainījāmies - 3 cilvēki dzied, 1 tikmēr mēģina izdomāt kādus vēl izpildītājus un mēgina atrast vēl pazīstamas dziesmas ko pielikt klāt. Kad kāds no dziedātajiem nezina nākošo dziesmu - viņš kļūst par meklētāju.

Es domāju, ka mēs tur pavadījām kādas 4 stundas. Beigās viņiem nācās izslēgt to karaoke sistēmu, lai laipni dabūtu mūs ārā :)

Taču tas vēl nebija viss. Nākošajā dienā laika prognoze solija stipru lietu un mēs ar Lauru bijām jau izlēmuši doties uz netālu no Xiamen esošu SPA (linkā - mūzika!) ar karstajiem avotiem. Izrādījās, ka frančiem bija tieši tas pats plāns un tad mēs devāmies uz turieni kopā.

Frančiem bija diezgan paveicies, ka tā notika, jo izrādījās, ka viņi ir diezgan analfabētiski navigācijas ziņā. Uz Riyuegu iet speciāls bezmaksas autobuss no Xiamen ostas. Taču tas neiet no tās vietas ostā no kuras iet prāmītis uz tūristiem labi zināmo salu pie Xiamen, bet gan no citas ēkas, kas ir metrus 400 uz ziemeļiem. Es to visu ar žestiem un hieroglifu rādīšanu noskaidroju no cilvēkiem ostā un tad nosūtīju instrukcijas Laurai un frančiem par to kā mani atrast kad es jau biju pie autobusa atiešanas vietas. Te mani mazliet šoķēja francūzietes atbilde - "mēs tak nezinam kur ir ziemeļi!". Viņa nevarēja iedomāties, ka skatoties uz karti telefonā ziemeļi varētu būt uz augšu.

Veiksmīgi sanākuši kopā mēs kāpām autobusā. Tur izrādījās, ka autobusā jāpērk kaut kādi kuponi, ko pēc tam var izmantot pašā SPA, lai nopirktu ieeju SPA, bet tos kuponus varēja nopirkt vai nu par skaidru naudu (kas jau sāka iet uz beigām tajā posmā) vai arī ar karti, bet viņu karšu automāts pieņēma tika Ķīnas banku kartes. Tas ir diezgan tipiski - bieži vien iestādēs bija divi dažādi bankas termināli - viens vietējām kartēm (arī VISA utml., bet vietējām) un otrs terminālis ārzemniekiem. Kad mēs nevarējām samaksāt to ko autobusa pavadone gribēja viņa mazliet samulsa taču pēc mirkļa paņēma savu telefonu un pazvanīja uz pašu SPA un tad iedeva klausuli man. No otra gala jau vīrietis ar tīri labu angļu valodu atvainojās par neertībām un pateica, lai mēs sēžoties tik iekšā, ka visa apmaksa tiks nokārtota pašā SPA.

Pēc gandrīz stundu ilga brauciena mēs iebraucām SPA teritorijā. SPA bija liela apžogota teritorija pa vidu plašam laukumam, kur visapkārt intensīvi notika bedru rakšana, ielu celšana un citādi celtniecības darbi. Rajons apkārt šīm SPA vēl tikai top un top ar vērienu.

Pirms iet iekšā man vēl bija jāatrisina viens sīkums - es biju aizmirsis paņemt uz Ķīnu līdzi peldbikses un bija SPA veikaliņā jānopērk jaunas. Es miglaini atcerējos, ka man varētu būt M izmērs un gāju uz tiem skatīties. Pēc īsa brīža pie manis pienāca pārdevēja, uzmeta man aci, pakratīja pirkstu un ar žestu parādīja man uz citu plauku, kur bija XL izmēra apakšbikses. Es uzticējos viņas acu mēram un nopirku sev tādu pāri pa 120 yuan (~10 Ls). Derēja kā uzlietas.

Procedūra Riyuegu SPA ir ļoti līdzīga Līvu Akvaparkam, tikai nav ierobežots laiks, var teikt, ka ir tikai dienas biļetes. Pirms ieejas vēl var arī rezervēt masāžu - klasisko vai ķīnas uz konkrēto laiku. Tad tiek izdots pulkstenītis/atslēga un var doties iekšā. Skapītī ir dvieļi un čības, bet vēl pa 10 yuan var izīrēt halātu. Dvieli jebkurā brīdī var skapīšos visā SPA teritorijā apmainīt pret svaigu. Par papildus maksu SPA teritorijā ir massāžas, ēdiens/dzērieni un zivtiņu pīlinga procedūra. Visi karstie avoti, pirtis un arī 4 veidu tēja ir iekļauti apmeklējuma cenā. Ik pēc 100 metriem pa visu SPA teritoriju izmētātas tējas stacijas ar karstu ūdeni, zaļo, melno, oolong un ingvera tēju. No pazemes zem SPA iztek ārā 80 grādu karsts avots, kas tiek atšķaidīts līdz 40 grādiem un padots un ~ 100 dažadiem karstajiem baseiniņiem, kas izmētāti pa visu SPA teritoriju, pārsvarā brīvā gaisā vai zem vieglām nojumēm, paslēpti palmu, bambusa, koku un sienu labirintā. Daļa ir vienkārši karstie avoti ar dažādu temperatūru, citās vietās ir izveidotas ūdens un burbuļu strūklas, citos ir izveidotas oļu grīdas pastaigām, bet lielākā SPA baseinu daļa ir aromatizēti baseini. Viņi ir sadalīti tematiskajās grupās - 5 baseini ir ar tēju: karstajā baseinā peldās pāris kokvilnas maisiņi ar attiecīgi zaļo, melno, oolong vai augļu tēju, kas acīmredzami iekrāso beseina ūdeni un dod tam raksturīgo smaržu. Citā nostūrī bija alkoholiskās nokrāsas baseini: baltvīns, sarkanvīns, alus, ... Vēl citā nostūrī bija augļu baseini - apelsīni, banāni, kivi, .... Un kā nu iztikt bez baseina ar piparmētru vai beladonnu vai citām garšvielām vai smaržvielām. Šī noteikti ir vieta kur var pavadīt dienu atveldzējoties no Ķīnas urbanizācijas un atmiekšķējot nogurušos kaulus. Massāžas bija ok, bet ne gluži lieliskas. Uz to vietu ir jābrauc lai paveldzētos piparmētras baseinā 43 grādu temperatūrā zem palmas un tad izkāpt ārā, izdzert pāris glāzes ooolong tējas un tad ieiet kriopirtī, kurā ir -10 grādi un tad atkal atgrieztos karstā ūdenī.

Es secināju, ka man patīk karaoke un man patīk karstie avoti. Manas intereses ir pat tuvākas Japānai nekā es biju domājis.