Kā dabūt 100% ātruma drošību uz ceļiem

Auto ātrums nav vienīgais avāriju, nāves, ievainojumu un materiālo zaudējumu cēlonis, taču tas ir šo seku reizinātājs (pat ja auto saslīd neuzmanības dēļ runājot pa telefonu, sekas tam būs jo smagākas, jo lielāks bija sākotnējais ātrums). Ja atrast veidu kā nodrošināt to, ka cilveki ievēro atļauto ātrumu, tad rodas iespēja gan palielināt atļauto ātrumu tajās vietās, kur tas ir jēdzīgi, gan arī atbrīvot policijas resursus citu pārkāpumu vai problēmu apkarošanai. Tāpēc būtu prātīgi atrast kādu vieglāku un drošāku veidu kā nodrošināt atļautā maksimālā ātruma ievērošanu netērējot tam pārāk lielus ceļu policijas resursus. Fotoradari ir labs pirmais solis, taču ar mūšdienu tehnoloģijām ir iespējams sasniegt arī labāku rezultātu.

Iedomāsimies mazu melnu metālisku kastīti, kas piemetināta auto šassijai, pieslēgta auto elektrosistēmai kā barošanas avotam (ar rezerves batareju iegšā) un sevī iegšā satur: integrātu System-on-a-Chip ARM mikroprocessoru ar integrētu GPS un GLONASS uztvērēju (kas līdzīgs SIRF Atlas IV), Bluetooth raidītāju un 1 Gb flash atmiņas. Pie liela izmēra ražošanas tādas iekārtas izmaksas varētu būt ap 20 Ls. Ar triviālu programmu šada iekārta var visu laiku, katru sekundi pierakstīt auto GPS koordinātes. Katra gada beigās, kad auto ir tehniskajā apskatē, CSDD var caur Bluetooth nolasīt visa gada vēsturi un izrakstīt sodu par visiem fiksētajiem pārkāpumiem. Šādas kastītes esamība un sodu apmaksa var būt par priekšnoteikumu TA iziešanai.

Tas arī viss. Pārējais jau ir implementācijas sīkumi un visādas izņemuma situācijas. Piemēram tas, ka ceļu policijai apstādinot auto uz ceļa derētu pārbaudīt, ka auto ir šī kastīte, pievienoties tai caur Bluetooth, pārbautīt autentiskumu, paprasīt kastītei vai tā nav bijusi izslēgta, kādi ātrumi bija pēdējo dažu minūšu laikā un tamlīdzīgi. Vai tas, kādai jābūt sodīšanas robežai, kādiem jābūt sodiem, kā viņus jāsummē kopā, kā izslēgt tos sodus, kas ir izrakstīti atsevišķi, kā izslēgt īpašos gadījumus un kā pārsūdzēt kļūdas.

Tā pati iekārta varētu visu laiku retranslēt GPS signālu caur Bluetooth, lai auto iekšienē navigācijas iekārtas vai telefoni varētu to signālu uztvert un rādīt precīzāku vietu un ātrumu.

Pie izšķirtspējas ap 1 sekundi šīs iekārtas dati būs ārkārtīgi noderīgi jebkuras auto avārijas izmeklēšanā - tās precīzi un pierādāmi fiksēs katra avārijā iesaistītā auto atrašanās vietu un ātrumu. Lai šo lietderīgumu palielinātu, iekārta var arī īslaicīgi glabāt pilno GPS informāciju par pēdējām dažam minūtēm un saglabāt to atmiņā, ja iekārtas paatrinājuma sensori sajūt strauju triecienu. Tā var arī atklāt auto, kas ir kādu notriekuši un tad aizlaidušies no notikuma vietas.

Tas gan nepalīdzēs pret: autozādzībām (zagļi ātri izdomā kā tādas lietas apiet, piemēram noņemot vienu kastīti un uzliekot jaunu tās vietā), citu likumu pārkāpumiem (grūti pierādīt kura persona ir bijusi pie stūŗes tajā brīdī) utml.

Auto ir privilēģija. Autovadītāja apliecība ir privilēģija. Tiesības atrasties uz publiskajiem ceļiem ir privilēģija. Sabiedrība ir tiesīga uzlikt apgrūtinājumus uz personām, kas grib izmantot šīs privilēģijas. Lidmašīnām melnās kastes un GPS transponderi ir obligātais aprīkojums, taču mūsdienās vairāk cilvēku mirst auto nekā avio avārijās.

Visticamāk šāda tipa iekārtas būtu vērts vispirms izmēģināt ar policijas auto. Policijas auto pirmajiem ir jāsāk ievērot visi CSN (izņemot brīžus, kad ir ieslēgtas attiecīgās bākugunis ar skaņas signālu) un šis būtu labs veids kā to nodrošināt, pie reizes pārbaudot arī jaunās tehnoloģijas dzīvē.