Ķīna 4 - ikdiena, transports un lielveikali

Pēc tiešās apkārtnes apskatīšanas pamazām sāku apgūt un iepazīt arī pārējo Xiamen salas teritoriju. Uz kartes sala izskatās sasodīti maza, taču paskatoties statistikas datos dažiem būs neliels pārsteigums - tikai uz šīs apaļās, 10 km diametrā saliņas dzīvo aptuveni tik pat daudz cilvēku kā visā Latvijā kopā. Un uz tās salas ir arī kalni, meži un paliela lidosta. Šāds mērogs un spēja sakompresēt lielas cilvēku masas mazā teritorijā ir viens no iemesliem kāpēc pat mazā salā ir daudz ko apskatīt, saprast un izbaudīt.

Lai arī salā iebrauc dzelzceļš un pat pietur vairāk kā vienā vietā, tomēr galvenais sabiedriskais transports te ir autobuss. Autobusa lietošana ir ļoti viegla un fantastiski lēta - iekāpjot pa priekšējām durvīm kastītē pie vadītāja jāiemet 1 yuan (~10 santīmi) un viss - var iet sēsties (ja ir vieta, kas ir reti). Vietējie var pat nopirkt e-talonu, kas ļauj braukt pa 0.8 yuan. Pilsētā ir arī speciālie ātrgaitas autobusi BRT, kas pārvietojas pa speciāli viņiem rezervētām paceltajām maģistrālēm virs parastajām ielām un tajos brauciens maksā no 1 līdz 4 yuan atkarībā no attāluma.

Braucot ar Xiamen autobusiem es ātri vien sāku cienīt un dievināt Rīgas autobusu vadītājus - Xiamen autobusi brauc, maina virzienus un ātrumus tik strauji un pēkšņi, ka dažbrīd ir grūti ne tiaki nostāvēt, bet pat nosēdēt tajos. 90 grādu pagrieziens pāri 50 kmh? Mierīgi.

Rodas iespaids, ka te ir simtiem autobusu maršrutu un gandrīz tā arī ir, taču maršrutu numerāciju mazliet jauc tas, ka maršruti tiek iedalīti reģionos un maršruta numura simtu cipars nosaka šo reģionu. Autobusi, kas sākas pie ostas (un mazliet uz dzelzceļa stacijas pusi) ir zem simta, savukārt deviņsimtie maršruti sākas kaut kur salas ziemeļu galā. Taču šīs zonas ir tikai viens no autobusa galapunktiem un otrais varbūt jebkur, līdz ar to viegli var redzēt vienā pieturā vairākus autobusus zem simta, pāris sešsimtos, dažus astoņsimtos un divus deviņsimtos, kas pēc tam nogriežas katrs mazliet citādākā veidā.

Autobusa stacijās ir latīniskais šis pieturas nosaukums, taču to parasti nevar atrast Google kartē. Visa pārējā informācija ir tikai hieroglifos, turklāt dažreiz pat nevar gluži salīdzināt hieroglifus, lai uzzinātu uz kurieni attiecīgais maršruts dodas, jo maršrutā tiek parādītas tikai tuvākās pieturas un gala pietura.

Es liku daudz cerību uz Google Maps, jo tas ar prieku man paziņoja, ka māk dot sabiedriskā transporta informāciju. Teorētiski tā tas arī bija, taču tikai tīri teorētiski. Google Maps brīnišķīgi pieņēma manus pieprasījumus izveidot maršrutu no manis līdz kādam punktam kartē vai no viena punkta līdz otram un pat piedāvāja kaudzīti ar autobusiem. Taču ir dažas nianses, kas pamatīgi sabojāja šo pasākumu. Pirmkārt, Google Maps nezin kur tieši atrodas autobusu pieturvietas. Tas visticamāk ir saistīts ar savādo 200m nobīdi, kas ir raksturīga visām Ķīnas teritorijas kartēm. Ja jūs apskatīsiet Xiamen Google Maps un salīdzināsiet ielu karti ar satelītu, tad ieraudzīsiet ļoti ievērojamu nobīdi. Taču tas vēl nav viss - Google Maps brīnišķīģi un precīzi rādīja manu atrašanās vietu uz Xiamen ielām, taču kaut kādu iemeslu dēļ visas autobusu pieturas kartē bija nobīdītas, turklāt ne uz vienu pusi, bet randomā gar ielām. Praktiski vienmēr pieturas atrašanās vieta kartē (attiecībā pret ielu krustojumiem) nesakrita ar reālo, tāpēc Google sūtīja mani iet kājām uz nepareizo pusi vai lika kāpt ārā pa vidu starp pieturām. Tas vēl būtu bījis sīkums, taču izrādījās, ka Google informācija par to kur tieši brauc dažādie autobusa maršruti ir pamatīgi neprecīza. Autobusi nogriežas citās ielā, pietur citās pieturās, dažiem ir pat citi galapunkti nekā Google datos. Pusē Xiamen man Google ieteica kāpt pirmajā autobusā, kas tajā rajonā vispār nekursē.

Šādā situācijā vieglāk un drošāk ir tomēr atrast kādu vietējo satiksmes aplikāciju, kā piemēram, ILoveBus priekš Android un patērēt pārdesmit minūtes spaidot hieroglifu pogas, lai atšifrētu kā šī programma strādā. Vietējo programmu kartes, maršruti, laiki un pat pieturu koordinātes bija daudz, daudz precīzākas.

Autobusiem ir arī alternatīvas, piemēram taksometri. Xiamen ir diezgan lēti taksometri - iekāpšana maksā 8 yuan, kas ir arī maksa par pirmajiem 3 kilometriem un tad ir 2 yan par katru nākošo kilometru. Praktiski jebkur uz salas var aizbraukt zem 30 yuan (3 Ls). Taksometri ir visur un visos laikos, kas ir ļoti labi, jo izsaukt tos uz kādu konkrētu vietu ir praktiski nereāli - tur vienkārši nav lielu takšu kompāniju. Vienkārši jāiet uz ielas un jāmāj ar roku līdz kāds taksis apstājas. Brīvajiem takšiem priekšējā stiklā deg spilts sarkans hieroglifs. Skaitītāju ieslēdz šī hieroglifa nolaišana. Taksisti angļu valodu nezina un pat anglicētos nosaukumus nesaprot - viņiem ir jādot adreses ar hieroglifiem vai arī jāiebaksta kartē. Var mēģināt arī izrunāt adresi, taču to ir vērts darīt tikai, ja jūs varat precīzi atkārtot intonācijas ar kurām kāds vietējais to adresi ir jums pateicis - dažādos dialektos vienādiem hieroglifiem ir arī dažādas izrunas un ne vienmēr taksists būs vietējā dialekta runātājs. Nav arī vērts neko prasīt apstādinot taksi - vienkārši jākrauj mantas bagāžniekā un jāsēžas iekšā. Vēl viens variants kā aizbraukt uz kādu konkrētu vietu ir dabūt šīs vietas (viesnīcas vai kluba) telefona numuru, uzzvanīt tam un nodot klausuli taksistam.

Dēl patiešām haotiskas un smagas satiksmes pašiem braukāties pa Ķīnu ir ļoti, ļoti slikta doma. Taču ir pāris iespējas - Xiamen salā ir aizliegti parastie motocikli, tāpēc daudzi salas iedzīvotāji apkārt pārvietojas ar elektriskajiem skūteriem. Ja ļoti labi pameklē, tādu varot arī iznomāt. Pats gan nemēģināju.

Vēl Xiamen pludmales piekrastē ir ļoti populāri iznomāt velosipēdus - parastos vai arī tandēma velosipēdus ar 2 līdz 4 sēdvietām. Diemžēl lietus dēļ arī šī izprieca man izpalika.

Toties es paguvu apstaigāt vairākus Xiamen lielveikalus un apskatīt gan to ko tur pārdot gan arī kā. Xiamen mani pozitīvi pārsteidza ar rietumniecisko veikalu un restorānu bagātību. Pilsētā bija ne tikai vietējās hipermērķetu ķēdes un stūra bodītes, bet arī pasaules milži - Wallmart, Target un Tesco.

Šī bija pirmā reize, kad es biju kādā Wallmart un, ja godīgi, īpaši spēcīgu iespaidu uz mani tas neatstāja. Pie mums ir labākas cenas Maksimās un daudz lielāka izvēle Stockmanā. Lielveikali tur ir gan mazi un piebāzti līdz lūpai ar krāmiem (kā Bērnu Pasaule Rīga) gan arī lieli, plaši un spīdoši (kā Rīga Plaza ar 10 reizes lielāku platību, ar visu pilnizmēra mākslīgā ledus slidotavu).

Prātā ir iespiedies: sveramie rīsi un putraimi, zaļumi zem nepārtraukta aprasotāja un daudz visdažādāko jūras produktu dzīvu vai uz ledus. Rupmaize tur neeksistē un siers ir tikai viena tipa - individuāli iepakotās loksnītēs. Cenas Xiamen precēm, kuras var nopirkt arī Latvija, man par pārsteigumu bija aptuveni tādas pašas kā Latvijā. Gan apģērbam, gan smaržām, gan arī tepat netālu ražotajai elektronikai. Man nezināmu iemeslu dēļ cenas sveramajiem produktiem tiek uzrādītas par puskilogramu.